Tortilla con Patatas

Tā nu es sēžu pie atvērta loga savā ceturtā stāva istabā, kura pielieta saules un gremdējos atmiņās par savu f.a.n.t.a.s.t.i.s.k.o. ceļojumu ... Tik daudz ko stāstīt, ka roka neceļas sākt rakstīt :) Cerams, ka izdosies kaut nedaudz no piedzīvotā ietērpt vārdos... veiksmi man un veiksmi jums, kas lasīs..

Pirms sāku stāstīt - gribu pateikt visiem MILZĪGU PALDIES par vārda dienas apsveikumiem.. tas tā, ja nenonākat līdz stāsta galam, kur par to runāšu..:)

Viss sākās kā vienmēr ar četrām meitenēm, kas gaida savu autobusu uz lidostu un sapņo par siltu sauli... Nonācām Barselonā vēlu vakarā un atrodot vajadzīgo metro, nonācām metro stacijā, pie kuras dživojām. Jau pēc minūtēm piecām mūs satikt ieradās divi francūži, kuri tagad strādā vienā no Barselonas.. debesu krāpjiem, hah :) apelsīnkoki un ziedu smarža pa ceļam un 'mājām' lika elpai aizrauties! bet arī par to vēlāk. Lai arī mēs nespējām tam noticēt, bet viņi bija padomājuši par to, ka mēs būsim izsalkušas un tā sākās mūsu pirmā pieredze ar Tortilla con patatas y jabon, jebšu, es nezinu kā to taisa, pieņemu līdzīgi kā mamma taisa omleti cepeškrāsnī, olas uzpūšas, tātad tā varētu būt omlete ar kartupeļiem, sieru un šķiņķi... tikai tādā kartupeļu kūkas veidolā. Nu gan jau ka jūs zinat par ko es runāju.. (vakar biju mūsu pašu veikalā un ieraudzīju Tortilla con patatas!! protams, ka man vajadzēja nopirkt.. bija garšīgi, bet ne tuvu negaršoja kā spānijā!) Tā kā puiši pie kuriem dzīvojām bija ballīšu zvēri, tad katra nakts tika pavadīta ballējot, nebiju domājusi, ka piecās dienās barselonā es pabūšu tik daudz bāros un klubos. Nu kādos 10! Tagad es zinu , kādēļ cilvēki runā par Barselonas naktīm. Bet pagaidām pievērsīšos vairāk rītiem, pusdienlaikiem un pēcpusdienām..

Man oficiāli ir jauna mīļākā galvaspilsēta(neskaitot Rīgu..hah)! - Barselona! Vēl es varu oficiāli paziņot, jeb atzīties, ka man nepatīk Parīze. Parīze ir forša, interesanta, vasarā fantastiska utt, bet dzīvot es tur negribētu... netīrība, burzma, neforši tūristi un ne ziņas ne miņas no modes. Barselona - tīra, smaržīga, saulaina, atkārtošos - TĪRA, visādi citādi skaista, ar saviem kvartāliem un četrstūrveida mājām.. un cilvēki - tik skaisti!! Kūkas un mājas, un mājas kā kūkas! Antonio Gaudi pasniedza desertu mūsu acīm uz katra stūra. uh! Kalni un jūra - ko vairāk vēlēties? Un papagaiļi uz ielām, kas cīnās ar baložiem par maizes drupačām! Kur vēl ko tādu var redzēt?

Varu droši apgalvot, ka nepārtraukti esot prom redzu dubultniekus... gluži tāpat kā vakarnakt dejoju salsu ar Tomu Krūzu jaunībā, tā Barselonā, kādā suvenīru veikaliņā pārdevējs bija indietis Rāžs no How I met Your mother. Es noteikti ielikšu bildes šodien, kad viņu fotogrāfēju, likās, ka viņš jau saprot iemeslu... hah.

Arhitektūru un visu pārējo neaprakstīšu, to jau labāk apskatīt bildēs, kuras plānoju šovakar ielikt :)

Un tad mēs uzdūrāmies vienreizējam tirgum , kurā es redzēju visus tos augļus, ko nebiju redzējusi kopš Taizemes ceļojuma... ah!! Jā, aizmirsu piebilst, ka viens no puišiem pie kura dzīvojām, dzīvoja gadu Taizemē, tāpat arī vēl citi ko satiku ceļojuma laikā bija tur bijuši, mums bija daudz interesantu sarunu par Taizemi!

Atgriežos pie ēdieniem... tapas... miljons veidu un TIK garšīgas... nezinu pie kura gala lai ķerās, lai aprakstītu, bet mana lielākā vilšanās, bija tā, ka visa ceļojuma laikā tā arī netiku pie Gaspačo... kad beidzot gribēju gaspačo, viņiem no ēdienkartē piedāvātā viss bija pieejams, IZŅEMOT gaspačo.. kur ir taisnība?

Tad mēs paņēmām tādu gaisa vilcieniņu, kurš mūs pārveda pāri visai Barselonai un uzveda augšā kalnā, kur paveras fantastiski skati uz Barselonu UN kur atrodas milzīgs baseins kalna galā, bet kurā nav neviena cilvēka, bet daudz...kaiju, kuras plunčājas :)

Īsāk stāstot par Barselonu - Fantastiska vieta.

27 februāri, pēdējo nakti Barselonā, savu vārda dienas nakti sagaidīju Barselonas slimnīcā, starp indietēm un aurojošiem cietumniekiem - viena no mūsu meitenēm veiksmīgi ejot pa trepēm salauza potīti. pēc 5 stundu gaidīšanas pienāca arī mūsu kārta, un par ārsta vizīti un sasaitēšanu viņa samaksāja 250 eiro. Eiropa. Tā nu mēs pavadījām pēdējo nakti ballējot un negulējušas devāmies uz lidostu, lai lidotu uz Maljorku. Tiklīdz ieradāmies Palmā, devāmies uz Palmas slimnīcu, jo otru mūsu meiteni ārsti neapskatīja iepriekšējā naktī, rezutātā 5 minūšu gaidīšana un viņa tika pie daktera, kurš viņai paziņoja, ka viņai ir 3 iekaisumi. Nezinu kā viņa to dabūja gatavu - acis viņai bija sarkanas, nevis nogurumsarkanas, bet baltumi bija sarkani - acu iekaisums, tad kakla iekaisums un ausu vai deguna iekaisums.. neatceros īsti.. Lija lietus un mana vārda diena bija.. fantastiska... BET sākot ar pusnakti un visas dienas garumā saņēmu superīgākās īsziņas no jums.. PALDIES! īpašs pārsteigums bija vecāmamma ar papu....!!! Liels liels liels paldies..!!!!!!!!

tā nu mēs pavadījām dienu guļot hostelī, lai dabūtu pārējās pie veselības un nākamajā dienā varētu doties tur, kur mums patiesībā vajadzēja dzīvot, bet jutāmies pārāk sagurušas.. toties vārda dienas vakarā ēdām gulašzupu vācu restorānā un atgriežoties istabā sākās vētra, pērkons, zibens lietus gāzes... uh! Nekas, mēs plānojam manu vārda dienu nosvinēt šeit, Amjēnā kaut kad drīzumā..un nav jau nemaz tik slikti - vārda dienu ko pavadīju divās slimnīcās es neaizmirsīšu NEKAD. tas noteikti.

Nākamajā dienā devāmies uz vietu kur dzīvojām un tas bija labākais kas ar mums jebkad noticis... 170 kvadrātmetru dzīvoklis ar 100 kvadrātmetru terasi un pirmais stāvs, kurā stāv moči...māja kurā dzīvo spānis, itālis, anglis un amerikānis un spāņa suns Tai! Māja, kuru sauc par Casa del Amor dēļ tās atmosfēras un mājīguma.. amerikāņu puisim ciemos bija viņa ģimene, kura man uz brīdi aizstāja īsto ģimeni, biju aizmirsusi kā tas ir, kad par tevi visu laiku rūpējas! bija patīkami, jāteic. Tā kā pati sāku nedaudz saaukstēties, tad C vitamīna dziras un kakla skalošana ar sudrabūdeni bija vislabākais, kas ar mani varēja notikt. Pirmajā vakarā tur notika flamenko vakars! Tur notika, kas tāds, kam es nekad neticēju, ka pastāv - jaunieši - tajā vakarā apmēram 40 - sapulcējās šajā mājā, lai dziedātu un dejotu, viens no spāņiem ieradās ar ģitāru un dziedāja tās spāņu flamenko dziesmas... ai ai ai , tas ir kaut kas neiedomājams!!!! es jutos priviliģēta būt daļa no tā visa!! Un tad, aizmirsu piebilst, ka pa dienu iepazinos ar puisi no Portugāles, kurš piedalījās Portugāles Elkā! Un tad nu dziesmas gāja vaļā. Kad kāds uzstājās, visi klausījās, neviens nerunāja... un aplausu vētra!!! un tad visi lika dziedāt Portugāļu puisim.. un tad visi lika dziedāt man.... un tad lika dziedāt kādai citai meitenei ar fantastisku balsi... Tas bija neiedomājami!!! un tad visi dziedāja kopā...... Neiedomājami. Sajutos kā spāniete, goda vārds. Un puiši man dāvināja papīra ziedus, ai Spānija! hah

Nākamajā dienā bijām uztrāpījušas uz nacionālajiem svētkiem, tādēļ visa pilsēta bija pārtapusi tirdziņos! Un spānis bija apsolījies mani izvest riņķīti ar savu Vespu! Ar riņķīti es biju domājusi, ka viņš mani izvedīs 2 kvartālus un balle beigta. Nē, 2 stundu brauciens gar jūras krastu, augšā kalna galā līdz pilij, saule spīdēja atspērusies! Un atpakaļ ceļā neiedomājams saulriets... dēļ tādiem mirkļiem ir vērts dzīvot!!!

Un tā kā tā bija otrdiena, tad katru otrdienu notiek kaut kas tāds, kas atkal lika mūsu elpām aizrauties! Iegājām bārā, kura griesti bija 2 stāvu augstumā un troksnis bija MILZĪGS, jo visi runāja. Cilvēku simti un visi dzer un ēd. Nopērkot dzērienu pa 2 eiro, tu komplektā saņem jebkuru tapu(uzkodu) , ko viņi tur piedāvā... Tas bija kas neiedomājams!!! Diemžēl nākamajā rītā mums bija jādodas prom, bet mēs gribam atgriezties drīz... Palma ir labākais, kas ar mums l'diz šim noticis!!!

Atgriezāmies Barselonā, noīrējām mašīnu un pateicoties kādam 40 gadīgam itāļu hipijam, kurš strādā Barselonas hostelī , devāmies pavadīt pēdējo dienu Spānijā 35km prom no Barselonas, uz Sitges, vietu, kas zināma kā mini-Ibiza! Dienā, kad tur ieradāmies, visi gatavojās karnevālam, kas sākās nākamajā dienā, tā kā to mēs palaidām garām, bet... vienreizēji skati un brauciens pa maziem kalnu celiņiem, gar krauju bija .. elpu aizraujošs!!! nu gluži kā viss pārējais piedzīvotais... :)

Atgriezāmies Amjēnā - aukstums un brrrr, bet patīkami, ka mani sagaidīja pilna pastkastīte ... starp bankas vēstulēm un citiem ziņojumiem bija arī vārda dienas kartītes no manējiem un Svikļu ģimenes!! es melošu, ja teikšu, ka tas nebija patīkami!!!!!!!!!!!!!!!! Paldies!!!!!!!

P.s. cepums tev, ja šo visu izlasīji, ja nē, tad atsūti man kāruma sieriņu, sliņķi!!! :)