I don't know why you say goodbye, I say Hello

Hei hou, kārtējā jocīgo laikapstākļu diena, pelēkums un auksts vējš mijas ar sauli. Šodien varu sevi uzslavēt ar kārtējiem papīriem, kas savesti kārtībā un savas iedzīves apdrošināšanu, ko pieprasa šis iestādījums kurā dzīvoju.

Vakar biju uz pirmo lekciju un bija tīri tā neko! Gaidu, kad nedēļas beigās Mākslu fakultāte izliks savu lekciju sarakstus, jo domāju, ka pieteikšos uz teātri un vēl kaut ko. Bijām ar amerikāņu draugu aizbraukuši turp, jo tas atrodas pilsētas centrā, bet mēs esam pilsētas nomalē, kalna galā, noskaidrot kādas nodarbības viņi piedāvā un viņi sadeva pilnas rokas ar bukletiem :) Mums abiem par nožēlu nekā saistīta ar mūziku atskaitot teātri viņi nepiedāvā. Bet būs jau labi :)

Pārsvarā ar visiem par laimi sanāk kontaktēties tikai franču valodā un arī lielākā daļa amerikāņu savā starpā sarunājas franču valodā, kamēr protams ir arī tāda grupa amerikāņu un britu ar kuriem man kauns braukt kopā vienā sabiedriskajā transportā, jo viņi uzvedas .. hmm.. nezinu vārdu kā raksturot. Un viņi arī kontaktējas tikai angļu valodā, jo šie mirkļi, kad viņi satiek cilvēkus, kas runā angļu valodā viņiem esot svēti. Es paķiķinu.

Plānoju nākamajās brīvdienās iespējams doties uz Parīzi, jo šajās brīvdienās ir doma doties uz salsas festivālu šeit pat Amjēnā! :)

Tikmēr esmu sev iegādājusi violetu pledu papildu siltumam naktī, kaut gan būšu jau pieradusi negulēt ar superbiezu segu. Ainas adītās zeķes gan man ir kājās katru nakti, tas tiesa :)

Bučas un paldies visiem par tik daudzām vēstulēm, nejūtos aizmirsta.